Search results for "trimdas literatūra"
showing 3 items of 3 documents
Elles ķēķa dzejas iepazīšanas iespējas 12. klasē
2021
Diplomdarba Elles ķēķa dzejas iepazīšanas iespējas 12. klasē mērķis ir izstrādāt metodiskās sistēmas variantu mākslinieciskā grupējuma Elles ķēķis personību un daiļrades apguvei. Pētījumā izvirzītā problēma - kā literatūras stundās veicināt skolēnu interesi par mākslinieciskā grupējuma Elles ķēķis iesaistīto personībām un daiļradi -, ir aktuāla, jo grupējums pārstāv modernisma dzeju, kas arī jauniešu vecumposmā ir īpaši saistoša. Diplomdarbs sastāv no ievada, piecām nodaļām ar apakšnodaļām, secinājumiem un 13 pielikumiem. Pirmajā nodaļā apskatīta grupējuma Elles ķēķis loma literatūras mācību kontekstā, sniegts ieskats grupējuma spilgtāko literātu dzīvē un daiļradē. Otro nodaļu veido liter…
Dzimtenes jēdziens baltvācu un trimdas latviešu atmiņu literatūrā pēc otrā pasaules kara. Semantiskā lauka analīze Jāņa Jaunsudrabiņa darbā “Es stāst…
2015
Maģistra darbā “Dzimtenes jēdziens baltvācu un trimdas latviešu atmiņu literatūrā pēc Otrā pasaules kara. Semantiskā lauka analīze Vernera Bergengrīna stāstu izlasē „Schnaps mit Sakuska” un Jāņa Jaunsudrabiņa autobiogrāfiskajā darbā „Es stāstu savai sievai” un uzrunā “Piemini Latviju”” un tika pētīta Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) un Vernera Bergengrīna (1892-1964) vienotā laikā un telpā, tomēr atšķirīgi piedzīvotā dzimtene. Pētījuma mērķis ir radīt vienotu vācbaltiešu un latviešu dzimtenes tēlu Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē. Lai to panāktu, tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1) izpētīt vācbaltiešu un latviešu apdzīvoto vietu vēsturisko attīstību; 2) aprakstīt atmiņas literatūra…
20.gadsimta 20.,30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres- Freimanes memuāros
2017
Maģistra darba „20.gadsimta 20.-30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros” mērķis ir izpētes rezultātā raksturot 20.gadsimta 20-.-30.gadu Rīgas kultūrvēsturisko un topogrāfisko vidi trimdas autoru: Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros. Rīgas nozīmība ir veidojusies vairāku gadsimtu garumā, taču Latvijas brīvvalsts laikā tā piedzīvoja kultūras un mākslas uzplaukumu, kas radīja pamatu tādiem apzīmējumiem kā “zelta laikmets” un “zaudētā paradīze”. Atsevišķu trimdas autoru memuāri ir uzskatāmi par īpaši spilgtu atzīšanos mīlestībā savai pilsētai Rīgai, jo tam līdzās nāk autoru emocionāli psiholoģiskais aspekts un arī apli…